Par demogrāfiju

Šajā lapā izlieku “jautājumus diskusijai”, t.i. tādas lietas, par kurām nezinu daudz, kur man kaut kas nav skaidrs, un gribētos dzirdēt pretargumentus. Piem. šo nav skaidrs, vai pārvietot uz nodaļu “Nācijas pašnāvības mēģinājumi” vai nē. Tātad

Par demogrāfiju

Hipotēze: Uz Ģimenes Valsts Pabalstu (vai jebkuram citam pabalsta veidam, kurš piešķir konstantu summu uz bērnu) balstīta “demogrāfijas atbalstīšana” būs ar negatīvu ietekmi uz ekonomiku, un tā rezultātā, arī demogrāfiju.

Cik saprotu, Latvijas “demogrāfijas atbalsts” pamatā balstīsies uz šo pabalstu (no Dainas Kazākas bloga http://www.ir.lv lai veicinātu daudzbērnu ģimeņu politiku. ĢVP uzsākšanai no nākamā gada sākuma nepieciešamais papildus finansējums ap 30 milj). Iziesim cauri pabalsta loģikai. Pabalsta mērķis, domājams, ir ietekmēt dzimstību. Var būt divi varianti: pabalsts nostrādā un dzimstība dēļ tā palielinās vai izrādās, tam nav ietekme.

a) ja pabalstam nav ietekme uz dzimstību, – tad tas ir jāatceļ. Loģiski, ka uz bezjēdzīgu pabalstu naudu tērēt nav nepieciešams;

b) pabalsts reāli ietekmē dzimstību. Šis, acīmredzot ir variants, uz ko politikas veidotāji cer.

Tēze 1:

Konstanta pabalsta summa veicina noteiktu “dzimstības sadalījumu” pa sociālām grupām, sevišķu baby boom izraisot deklasētajā galā un praktiski nekādu ietekmi neatstājot augstu ienākumu galā.

Ja pabalsts ir konstanta summa, dažādiem sabiedrības slāņiem tas rada dažādu motivāciju. Vislielākā motivācija dzemdēt ir galīgā dzērāju/deģenerātu galā (t.i. pret esošajiem ienākumiem, šai grupai pabalsta pieaugums ir visnozīmīgākais), kuri dzemdē ar mērķi iegūt līdzekļus. Jau mazāk nozīmīgs šis pabalsta pieaugums ir mazturīgām normālām ģimenēm, pavisam nenozīmīgs šis pabalsta pieaugums ir augstu ienākumu ģimenēs. Piemēru varam redzēt šeit.

Tēze 2:

Šāda sadalījuma (skewed uz deklasētām ģimenēm) dzimušas kohortas nebūs nākamie izgudrotāji, neizveidos uzņēmumus.

Bet varbūt baby boom deklasētajā galā ir ok? Nav ok. Pirmkārt un visnozīmīgāk, audzināšanai ir nozīme. Nu nevar uzaugt normāls sabiedrības loceklis ģimenēs, kur bērni tiek ražoti dēļ pārdesmit latu pabalsta. Otrkārt, iedzimtībai ir nozīme. Mūsdienās pat pašās politkorektākajās sorosiešu 😉 aprindās reti kurš vairs apstrīd, ka tādas īpašības kā intelekts, iedzimst (piem. šeit). Man ir aizdomas, ka arī citas svarīgas īpašības, kā piemēram, spēja atteikties no šodienas labuma rītdienas labuma vārdā ir lielā mērā ģenētiskas.

Tēze 3:

Tehnoloģiju maiņas dēļ šīs pabalstu dēļ dzimušās kohortas drīzāk kļūs nevis par balstu, bet balastu ekonomikai un demogrāfijai

Mūsdienu globālās ekonomikas balstās uz top performers sniegumu, t.i. taisni uz tiem, kas spēj izgudrot vai strādāt pasaules līmenī. Tajā pašā vienkāršā darba veicējus aizstāj tehnoloģijas. Viens no iemesliem, kāpēc Rietumos augstu ienākumu ģimenēs samazinās dzimstība ir tas, ka viņi apjēdz tehnoloģiju maiņu. Tehnoloģiju attīstības dēļ aizvien mazāk nepieciešami ekonomikai ir ne tikai deklasētais gals, bet pat vidusslānis (skat. piemēram šeit vai šeit). T.i. daudz vairāk ir jāiegulda katrā bērnā, lai tas nekļūtu nākotnē sabiedrībai lieks. To mēs redzam arī Latvijā, t.s. “strukturālā bezdarba”  veidā. Šie “pabalstu bērni” nebūs starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu veidotāji, bet labākajā gadījumā gaidīs darbu no valsts, sliktākajā – redzēsim viņus “Kriminalinform”. Piemēru varam redzēt šeit.

Tēze 4:

Pareizā pieeja – finansēt mācību procesu

Maksāt par bērnu dzemdēšanu konstantas summas ir ceļš uz nekurieni. Tas ir tāds mēģinājums “eģiptizēt” valsti. Ēģiptē dzimstība ir augsta, taču vienīgais rezultāts tam ir nemieri un emigrācija, jo šai jaunatnei nav mūsdienu pasaulei atbilstošas kvalifikācijas un spējas. Kādas ir alternatīvas? It kā pareizāks veids liktos ienākuma nodokļa atmaksa, taču tas ir regresīvs (augsto ienākumu ģimenes saņem vairāk atpakaļ). Tāpēc vispareizākais vēl aizvien ir:

Ja tiešām budžetā ir lieki 30 miljoni, – nofinansējiet mācību procesa uzlabojumus, piemēram, after-school nodarbības (lai katrā skolā robotics vai šahs ir pa brīvu) vai svešvalodu padziļinātu mācīšanos bērniem. Tas nav regresīvs mērs, jo attiecas uz visiem bērniem vienādi, tajā pašā laikā, tas novērš dzērājģimeņu dzemdēšanas motīvus. + tas ir makroekonomiski pareizāks mērs uzlabojot maksājumu bilanci un nodarbinātības tirgu. Jebkurš tiešs pabalsts ātrāk aiziet importā, nekā, ja nauda tiek vēlreiz apgrozīta…

Tādas domas, vai esmu kur kļūdījies?

19 comments on “Par demogrāfiju

  1. Prieks, ka variet pa dārgiem restorāniem tusēt, lielākā daļa Latvijas bērnu pēc statistikas dzīvo nabadzīgākās ģimenēs, bez tam īpaši nabadzīgas ir tās, kur vairāk bērnu.

    Mana skaidra pārliecība ir tā, ka deklasēti elementi ir tie, kas nespēj paveikt savu darbu un īstenot normālu monetāro politiku, tā vietā panākot IKP 25% samazinājumu, uzturot vājprātīgu valūtas kursu. Jo jebkurā normāli darbojošā CB būtu deklasēti no pienākumu pildīšanas un atbrīvoti no darba.

    Ļoti jau par sevi pārliecināts esiet, vajadzēja uzreiz piebilst, ka vajag turpināt un izvērst milzīgo pabalstu maksāšanas kampaņu LB darbiniekiem, jo tie, redz, ir īstie un pareizie sabiedrības locekļi, pārējie ir deklasēti. Interesanti, vai kādreiz Satversmi esiet lasījis?

    Mani daudz vairāk kaitina priekšlikumi, kas vērsti uz pabalstu pavairošanas bagātiem cilvēkiem. Pie reizes – kur Latvijā precīzi ir pabalstu atkarība, es to saredzu tikai gadījumā, kad LB baņķieris saņem daudzu desmitu tūkstošu pabalstu, kaut piesakoties vēlāk, tas būtu zemāks, tā ir pabalstu atkarība, ko rada alkatība. Un Jūs tiešām pieņēma strādāt SVF labā? Tāda ir SVF oficiālā pozīcija, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, jo īpaši tie, kas vissmagāk cieta krīzē, ir deklasēti, no pabalstiem atkarīgi elementi?

    Pēdējā SVF paziņojumā, ko lasīju, bija teikts, ka grib sagaidīt starptautiskā izvērtējuma rezultātus pirms tālāk par to izteikties, vai arī Jūs pēkšņi iecēluši par sociālās politikas mega ekspertu?

    Vai Satversmē kaut kur minēta deklasēta vai normāla iedzīvotāja definīcija?

    • Nu par monetāro politiku un krīzes iemesliem jau pietiekami diskutēts citur, nav jēga te atkārtoties. “Māmiņu pabalstu” patreizējā formā nekad neesmu atbalstījis (neesmu pārliecināts, vai LB ir). Kā jau teicu, atbalsts caur izglītības sistēmu ir daudz racionālāks, nekā šādi regresīvi pabalsti. Bet LB neveido pabalstu sistēmu, to dara Latvijas iedzīvotāju ievēlēts parlaments. Savukārt, tas, ka LB darbinieki izmanto patreizējo pabalstu sistēmu ir apsveicami un pareizi, nespēju saskatīt tajā neko noziedzīgu. Neesmu sociālais megaeksperts, tāpēc arī sagaidu racionālus argumentus no tiem, kas jūtas, ka ir (pagaidām turpinu gaidīt). + Man ir pilnīgi vienalga, kas ir teikts SVF ziņojumos un pļāpas par Satversmi nesapratu. Nez, Satversmē alkoholiķa definīcija ir? Ak nav? Šausmas, jādzēš ārā no vārdnīcām!

      • Lai jau paliek, ja jau Jums tik vienalga. Jums nav ne izglītības, ne ekspertīzes, lai vispār spriestu par sociālo politiku, bet izliekaties, ka ir, sanāk parunāšanas pie bāra līmeņa sprieduma. Tas izraisa smaidu, taču vissmieklīgākais, ka pats to nesaprotiet un izliekaties par ekonomikas guru.

        Ja jau tik vienalga, ko saka SVF, ko tad bāzāties ar savu vārdu iekšā tajos ziņojumos? Tur taču arī sanāk, ka strādā kaut kādas pļāpas. Viņiem noteikti patiks, ka tā viņus esiet nosaucis 🙂

        Vai Jums ir pierādījumi, ka visi, kas nav tik bagāti kā LB baņķieri vai ierēdņi, ir alkoholiķi un deklasēti elementi. Pareizi – “izmanto” pabalstu sistēmu, tātad tā sistēma nav pareiza, ja to var šādi “izmantot”.

        Ak jā – bezdarbs un nabadzība ir lietas, ar ko liela varbūtība saskarties lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, un tas nebūt nenozīmē deklasētos elementus. Protams, ka nabadzīgiem cilvēkiem, var būt talantīgi bērni, un tādu gadījumu ir daudz. Pasakiet man to pētījumu, kas to noliedz? Jūsu izteikumi ļoti atgādina dažus izteikumus vienā Lielvalstī pirms apmēram 80 gadiem, tur tāpat muldēja, rezultāts pēc tam nebija diez ko labs.

        LB monetārā politika bija nepareiza, par to lasīsim nākotnes ekonomikas grāmatās.

  2. Intelekts var iedzimt arī nabadzīgu ģimeņu bērniem, pirmo reizi dzirdu, ka tiek tik smagā veidā apgalvots pretējais, daži izteikumi atgādina lietas, kas, piemēram, Vācijā stingri aizliegtas.

    • Kas precīzi ir aizliegts Vācijā? Tas, ka intelekts ir lielā mērā (ne pilnībā) iedzimts ir ne tikai redzams katru dienu uz ielas, bet arī zinātniski, neesmu dzirdējis, ka to kāds apstrīdētu. Ja kāds ir dzirdējis, – lūdzu informējiet! Kaut gan arguments no tā vājāks nepaliek – tad 100% dominējoša ir vides ietekme. Tādā gadījumā sanāk tas pats, ja vien kāds negrib teikt, ka tās ģimenes, kurās dzemdē dēļ pabalstiem, pēc tam dod bērniem izcilu mācību un attīstības vidi. + Es arī nerunāju par nabadzīgām, bet “ģimenēm, kuras dzemdē dēļ pabalstiem”, kuras var būt arī augstu ienākumu (tas tas ir vēl traģiskāk). Tur ir atšķirība, ja vien neuzskatāt, ka visas mazturīgās ģimenes tā dara.

  3. 1) Piekrītu, ka konstants ĢVP maksājums ir neefektīvs:
    a) Slikts tārgetings – t.i. līdzekļus saņems arī tie, kuriem “tos īsti nevajag”;
    b) Bieži, līdzekļus reāli saņem nevis bērns, bet gan vecāki. Tas, ka nopērk krutākus (brendīgākus) ratus neko ekonomikai klāt nedos.
    2) Gribētu oponēt “deklasētajam” konceptam. Lai arī pa lielam tā loģika varētu būt patiesa, tomēr ņemot vērā esošos ētikas un morāles principus, kas iestrādāti visās iespējamajās Eiropas hartās, konstitūcijas utt., tas būtu neetiski veikt pabalsta tārgetēšanu vērtējot pēc soc. klasēm.

    Tas viss man liek domāt, ka ĢVP maksājums kā tāds ir neefektīvs, un to nav iespējams precīzi novadīt līdz tā reālajam saņēmējam – bērnam.
    Domāju, ka līdzekļus, kas paredzēti ĢVP ir jādod “graudā”. Par šiem līdzekļiem var sākt mēģināt nodrošināt labāku bērnu veselības aprūpi, pirmsskolas izglītību. Tās ir pirmās lielas, kas šobrīd kliedz pēc palīdzības. Tad var domāt tālāk par izglītību (pievēršot īpašu uzmanību arodizglītībai) un pārejām lietām.

    Bet vēl… lai kā necīnītos pret tiem, kas rada bērnus, lai saņemtu pabalstus, to nekad neizdosies izskaust. Un vienmēr būs bērni, kas ir dzimuši šādās ģimenēs. Vienkārši aiztaisīt acis uz viņiem un “deklasēt” ir vienkāršākais paņēmiens, bet ļoti nesaimniecisks un neētisks. Eiropā ir ļoti labi panākumi darbā ar šo bērnu izglītošanu un integrēšanu “vidējā klasē”. Domāju, ka daļu ĢVP līdzekļu varētu novirzīt arī sociālo namu un pāraudzināšanas iestāžu darbībai.

    P.s. Starp citu – pēc tavas definīcijas es šobrīd visticamāk nestrādātu LB – esmu no stingri “deklasētas ģimenes”. 🙂

    • Pag, es nedalu pēc ienākumiem, bet pēc motivācijas. Teiksim, ja augstu ienākumu ģimenei motivācija ir pabalsta pieaugums – to es redzu kā “deklasētības” pazīmi, savukārt, ja kādam ir daudz bērni pārliecības pēc – tas ir ideāls un apsveicams variants (taču tad pabalsti viņu neietekmē). Vismaz vidēji šādi pabalsti manuprāt veicina draņķīgu atlasi… Jebkurā gadījumā, tad valsts uzdevums ir tos bērnus nostādīt uz vienādām iespējām kā citus un to var izdarīt vislabāk caur izglītības sistēmu, daudz labāk nekā dodot vecākiem naudu.

  4. Varētu jau padiskutēt, bet no Jūsu tekstiem dveš tāda kā arogance vai varbūt vienkārši satraukums…. Ja Jūs ievilktu elpu un atslābinātos, tad mēs varētu sākt ar diskusijas priekšmeta precizēšanu. No kurienes radusies hipotēze par “Uz Ģimenes Valsts Pabalstu“ balstīta demogrāfijas atbalstīšana? Vai ar “demogrāfijas atbalstīšanu ” Jūs būtu domājis dzimstības veicināšanu vai kādu citu demogrāfiskās politikas aspektu? Teorētiski jau ģimenes valsts pabalsts nav tieši dzimstības veicināšanas instruments, bet atbalsts ģimenēm un politiskais signāls, ka valsts uzskata ģimeni ar bērniem par vērtību. Ir tam pabalstam arī citi aspekti, par ko arī varam diskutēt, ja vēlaties….

    • Satraukums, protams 🙂 Paga, es sapratu, ka nupat iznākušais priekšlikums “demogrāfijas veicināšanai” (links rakstā) un tur norādītie 30 miljoni ĢVP ir vērsts uz dzimstības pieaugumu vai nē? Ja nē, tad to vajag skaļi pateikt “šis dzimstību neietekmēs, te mes vienkārši tā naudiņu dalām”…Un tad izdomāt, vai ir vērts

  5. Izlasīju vēlreiz ko uzrakstīju. Manuprāt nekur nenorādu “mazturīgs = deklasēts”. Norādu uz to, ka dzemdēšanas sadalījums būs stipri vērts uz deklasēto galu, t.i. tiem, kuri dzemdē dēļ pabalstiem (jo “normālas mazturīgas ģimenes tas ietekmēs jau mazāk” un “augstu ienākumu ģimenes – nemaz”). T.i. normālas mazturīgas ģimenes šāds pabalsts ietekmēs mazāk kā deklasētas, jo atšķīrība no deklasētām, viņiem lēmumu par bērna dzimšanu ietekmē arī citi ilgtermiņa faktori.

    T.i. dzimstības pieaugums būs visdrīzāk novērojams visās grupās, taču tas būs skewed salīdzinot ar patreizējo dzimstību un arī kopējo sabiedrības sadalījumu.

  6. Man liekas te ir cēloņsakarības definēšanas problēma.
    Viens gadījums ir, kad varam runāt par “deklasāciju” – ja bērns tiek radīts ar MĒRĶI dabūt naudu. Tad tā 100% ir deklasētība. Otrs gadījums, ir kad tikai pabalsta esamība spēj nodrošināt bērna radīšanu. No vienas puses, tas ir tas, ko vēlamies panākt – bērna radīšanu, no otras puses, jā – tas visticamāk rada kādu strukturālu efektu (cilvēki, kas nespēj atļauties bērnu bez pabalsta teorētiski varētu būt mazāk hmm… veiksmīgi? uzņēmīgi? u.c., kas var atsaukties uz šo bērnu turpmāko potenciālu u.t.t.). Vai tā ir “deklasācija”? Nezinu.

    • Hmmm. Teiksim tā, bija lēmums “bērnu nevajag”, domas mainīja papildu X lati. Kā to nosaukt? Man kaut kas tādā lēmumpieņemšanā nepatik. Es gan nenoliedzu, ka nauda atvieglo dzīvi, it sevišķi mazturīgajā galā. Taču kāpēc lai netargetētu tās kategorijas, kuru dēļ “nevar atļauties bērnu” (pieņemu, bērnudārzs, pusdienas skolā un varbūt pat vakariņas, privātskolotāji, pulciņi, ceļošana pat varbūt).

  7. Labi, uz kādām stundām datoru pametu. Ņemiet vērā, ka
    1) Man ir jāapstiprina visi komentāri. T.i. šo stundu laikā tie var neparādīties (laikam no tiem, kas vēl nav komentējuši, bet varbūt nē, īsti nepārzinu wordpress).
    2) Pat pēc tam…Komentāri, kas man subjektīvi liekas muļķīgi tiek dzēsti (ok, ar mēru muļķīgos arī laižu cauri). Ja nepatīk – ir citas lapas. Tajā pašā laikā, ļoti gaidu racionālu argumentu, piemēram no Rutas man nepalika skaidrs ĢVP mērķis. Ja tā mērķis nav ietekmēt dzimstību, priekš kam mums uz tādu vajag tērēt 30 miljonus?

    • Ar dzimstības veicināšanu ir līdzīgi kā, piemēram, ar uzņēmējdarbības veicināšanu, – viens atsevišķs pasākums neko lielu nelīdz. Diemžēl nebiju iepriekš izlasījusi D.Kazakas priekšlikumu… Viņas konkrēto ideju attiecībā uz ĢVP es neatbalstītu, prātīgāk būtu paaugstināt pabalstu, piemēram, par 1 -2 latiem visiem (tas maksātu ap 4 – 8 milj.), bet pārējo naudu novirzīt bērnudārzu (īpaši jaunākajām vecuma grupām) izveidošanai/paplašināšanai.
      Visnotaļ esmu par investīcijām izglītībā, bet reproduktīvo uzvedību laikam vairāk ietekmē atbalsts tieši jaunākajiem bērniem, kā arī iespēja abiem vecākiem apvienot bērnu audzināšanu ar nodarbinātību.

      • Labi, pēdējais komentārs pie šā. Varu piekrist Rutai. Arī manuprāt, svarīgākā lieta dzimstības sakarā ir iespēja apvienot bērnu audzināšanu ar nodarbinātību, tā lai 5 bērnu ģimenē abi vecāki varētu strādāt, ja vēlas. Svarīga ir arī kopējā situācija izglītības sektorā, t.i. lai vecākiem nebūtu jābaidās, ka nododot bērnu izglītību pilnībā valsts ziņā, viņi tiek gatavoti sēņu lasītāju karjerai. Pie tā arī būtu mērķtiecīgi jāstrādā. Savukārt, mēģinājumi visus iespējamos pabalstus padarīt progresīvus nav saprātīgi, pat ja to iesaka “starptautiski eksperti”. Jo tie veido nepareizu motivāciju (incentives). Šajā gadījumā ĢVP, liekas ir domāts kā kompensācija regresīvajām “māmiņu algām” (nekad neesmu sapratis, kāpēc tās būtu jāpietuvina algām un nevarētu uzlikt cap pie piemēram 400 LVL). Taču tam būs negatīvi blakusefekti. Ir daudz citi nodokļi, ar kuru palīdzību progresivitāti var ieviest daudz labāk nešaujot sev kājā (NĪ, arī IIN neapliekamais minimums, kaut vai tieši transferi mazturīgajiem).

  8. Domāju, Jūms ir taisnība, bet tikai daļēji, pie tam tā tautsaimnieciski mazākā nozīmīgā veidā. Tā ir pasauliska tendence, kad labi situētā Eiropa dzemdē mazāk nekā Āfrika, Ķīna vai Krievija. Tur neko īsti mainīt nevar, vai ir grūti. Un es noteikti dotu priekšroku Latvijā dzimušajiem bērniem problemātiskajās ģimenēs nevis iebraucējiem no citu valstu problemātisksjām ģimenēm. Manuprāt pat būtu svarīgi izmantot šo iespēju, ko dot Latvijas nabadzība! Bet, tālāk mēs sastopamies ar to, ko sakāt Jūs, un šeit gan ir jābūt pretī spēcīgam valsts atbalstam, īpaši sagatavotu pedagogu, psihoterapeitu un citu speciālistu pieejsmībaib uz vietām lauku skolās, bērnudārzos un pagastos. Īstenība tas ir arī kādam darbs laukos un lauku skolu funkciju paplašināšana. Personīgi zinu daudzus, kas ir no tā saucamajām lielajām ģimenēm un ir īsti talanti.

    • Vēlreiz, neapgalvoju kādi ir talanti lielās vai mazās ģimenēs. Manuprāt, vispār ģimene sākas no 3 bērniem. Runāju vairāk par to, ka
      1) neticu, ka talanti nāks no ģimenēm, kur pabalsta pieaugums ir galvenā motivācija bērnu radīšanai. Var visādi būt, bet vidēji – nē, nenāks…
      2) Arī lielo ģimeņu bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm ir vislabāk atbalstīt caur izglītības sistēmu, nevis dodot dzeramnaudu vecākiem. Tāpēc Norvēģijā u.c. ir tik strikti bērnu tiesību dienesti – arī mums ir jāizvelk šos bērnus ārā no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, viens no veidiem, kā to izdarīt, ir pagarinot skolas dienu ar citām interesēm…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s